„Ģipša Fabrikas”
2. kārtas apartamenti
baudiet harmonisko piekrastes gaisotni
lielpilsētas vidū.
Skats uz
gleznainu ainavu
baudiet nomierinošo Daugavas un Vecrīgas panorāmu
no Jūsu apartamentu logiem.
Ķieģeļu arhitektūras
manifests
apartamenti ir projekta pirmās kārtas turpinājums,
kas ir izcils 19. gs ķieģeļu arhitektūras piemērs
un industriālā mantojuma piemineklis.
Vieta, kas atbilst
Jūsu dzīves stilam
projekta teritorijā atrodas viens no
Rīgā iecienītākajiem restorāniem „Fabrika”,
kā arī privātā jahtu un laivu piestātne.
Atgūstiet spēkus
mierā un klusumā
ļaujieties zaļās Ķīpsalas kluso ieliņu
un Daugavas ūdeņu plašuma valdzinājumam.
© Visas tiesības aizsargātas. SIA "Ģipsa Fabrika" 2012

ĶĪPSALAS VĒSTURE

Ievērojamais Baltijas vēsturnieks Johans Kristofs Broce savulaik ir aprakstījis 88 salas, kas atrodas Daugavas lejtecē pie Rīgas. Gadsimtiem ritot, Daugavas gultne ir būtiski mainījusies, izgrebjot jaunu krasta līniju un veidojot jaunas salas un saliņas.

Pārsvarā šīs salas ilgi nesaglabājās, tās pazuda purvā, tās appludināja sadalošās attekas vai aizskaloja lielie pavasara ūdeņi, tādējādi apstiprinot seno Rīgas teicienu „nepastāvīgs kā Daugavas sala”. Jaunākos laikos Daugavas salu topogrāfiju ievērojami izmainīja dambju celtniecība un daudzo atteku un līcīšu aizbēršana, kas būtiski samazināja salu skaitu.

Savu tagadējo apveidu Ķīpsala ieguva 20. gadsimta sākumā, kad tika aizbērtas tuvējo atteku paliekas. Rezultātā Ķīpsala, iepriekš dēvēta par Žagarsalu, kas nosaukumu ieguva no 18. gadsimtā tur dzīvojuša zvejnieka Žagara vārda, tika savienota ar Peldu salu (tagad Ķīpsalas augšgals pie Āgenskalna līča) un Mazo Klīversalu (tagad starp Ķīpsalas Āzenes un Kaiju ielām). Vēl agrāk Ķīpsala saplūda ar Darvas salu, kurā atradās pilsētas darvas noliktavas, un iekļāva zvejnieka Ķipja ģimenei piederošo zemesgabalu.

Ir vairākas teorijas par to, kā radušies dažu Daugavas salu nosaukumi. Piemēram, nosaukums Ķīpsala (“Kiepenholm” vāciski) attiecināms gan uz iepriekš pieminēto Ķipja ģimeni, gan arī uz lejasvācu (Middle Low German) vārdu „kip” (ķipis, sasietas jēlādas vai lini) saistībā ar iespējamo kādreizējo salas izmantošanu.

Par spīti sākotnējiem radikālu izmaiņu plāniem Ķīpsalas mikrovidē, sala ir saglabājusi savu unikālo raksturu, kas ir nedaudz neierasts mūsdienu Rīgā. Ja 1970-to gadu attīstības plāni īstenotos, Ķīpsala būtu kļuvusi par monolītu studentu pilsētiņu. Vēl agrākie 1920-to gadu plāni, kurus izstrādāja arhitekta A. Lamzes vadītā pilsētas plānotāju komanda, paredzēja valdības un sabiedrisko ēku būvniecību.

Mūsdienās pilsētas plānotāju pagātnes sasniegumus var skatīt Preses namā, Rīgas Tehniskās universitātes „studentu pilsētiņā”, Ķīpsalas izstāžu centrā un virknē citu praktisku veidojumu salas lejas daļā. Kontrastējot ar pārējo daļu, salas vidusdaļa ir palikusi kā jauka pastaigu vieta tiem, kas vēlas izbaudīt mūžības gaisotni.

Kopš 20. gadsimta sākuma Ķīpsalas romantiskā gaisotne ir bijusi mākslinieku un dzejnieku iedvesmas avots. Aleksandrs Čaks cildināja to dzejā, Hilda Vika to gleznoja un tur dzīvoja un Pāvils Rozītis veltīja astoņdesmit rindu poēmu Balasta dambim.

Lasīt vairāk (+)
Vecrīgas ainava no Ķīpsalas 20. gadsimta sākumā
LV RU EN